Ārstu uzpirkšana..

Esmu tā kā no debesīm nokritusi laikam... un kko šajā visā nesaprotu...  Tātad, par dažādiem medicīnas pakalpojumiem, vieglākiem, smagākiem gadījumiem, ārstiem, māsiņām, utt. tiek dotas aploksnes, lai par tuvinieku pienācīgi parūpētos, vai tas ir normāli???  Labi es saprotu, varbūt daļai no personāla atalgojums ir par zemu un tā... nu vai kāds no pacientiem pie tā vainīgs? :( :) Neizlēmīgs

Cilvēki nez kāpēc ir izblēduši medicīnas personālu tik tālu, ka par katru nieku viņi gaida papildus samaksu (dažkārt tiešā tekstā, dažkārt neko nesakot, bet pēc attieksmes to var pateikt). Nu man tas neliekas taisnīgi - medicīna ir tas darbs, kur ir jābūt asinīs palīdzīga cilvēkam, viņa dzīv'bas glābšana utt. Vai tiešām var klaji atstāt cikvēku nepieskatītu, ja nav papildsamaksas? Pienākumi taču ur jāveic par algu kāda tiek maksāta...  Raudulīgais

Nu iespējams, ka ir tādi vienkārši sava darba darītāji, kas negaida neko , vienk dara darbu tā, kā uzskata , ka vajag. Droši vien ir arī tādi cilvēki. :) 

Man draugs pateica, ka tagad tā esot, lai es pamostos, ka nekas bez naudas nenotiek, un ka slimnīcā labāk viņš samaksās tam ārstam, bet lai viņa tuvinieki iznāk sveiki un veseli no turienes ārā... Nu nesaprotu es to...  Sanāk kāds pa pēdējo naudiņu iebāzīs smīkņājošam dakterim kabatā... kādam , kuram galīgi nebūs tās naudiņas, tas tad lai noskatās uz vienaldzīgu attieksmi? 

Pazīstamam bija operācija kājām, no kuras viņš stipri baidījās, kkas ar vēnām. Pēc neilga laiciņa sāka mocīties ar sāpēm atkal... aizgāja pie ārsta,  viņš ļoti vienaldzīgi un kā pašsaprotami pasaka, nu laikam šuves nāk vaļā. Bez nekāda satraukuma , bez nekā. Viņš teica, nu būtu es iedevis kkādu naudu tam ārstam, bet man tiešām nebija ko iedot...  :( 

Es saprotu, ka piedzimst bērns , nu atved uz slimnīcu torti un šampanieti personālam - dzimšanas diena taču, tādas kā priecīgas svinības, lai ēd visi kūku. Ne jau bāzt kabatā 100niekus.

Man pašai sačakarēja zobu priekšā tā, ka nevisai glīti izskatās, līdz ar to, protams , sagādā  neērtības. :( Daktere noteikti to saprata , sataisīja ar dievu uz pusēm, lai turās tajā dienā.  Rezultātā protams, nekas tur ilgs nebija ātri vien viss salūza, burtiski pēc mēneša. Kad pēc pavisam neilga laiciņa aizgāju pie viņas, viņa pati jautāja, kur jums šito taisīja??? Es pateicu šeit, viņa uzreiz apklusa. Kkā sablombēja un pateica, ka nu tur tas tāds īss variants apm. uz 2 ned.  Bez sirdsapziņas pārmetumiem, ka kādam vienk.sačakarējusi zobu priekšā, kas tomēr prasījis gan naudu un pats galvenais laiku. Jā, protams pēc kāda mēneša atkal viss no gala. Aizbraucu pie cita daktera , tad man to pašu pieblombēja tā, ka vēl tagad turas, protams, ir redzams, ka defekts, bet uz to brīdi es biju tā samocījusies, ka biaj prieks , ka vismaz tā. Tagad cik gāju pie zobuārstiem visi ir diezgan šokēti par to, kas uztaisīts...  Pēdējais dakteris pateica, nu jā... tur nav kā vajag un redzēju, ka uz mēles viņam ir stipri rupjāks teksts. ...


31 Atbildes


Ja Tevi neapmierina kāda konkrēta ārsta attieksme, darbs utt. Tad raksti iesniegumu Veselības inspekcijā! 


> fon Raabe

Ja Tevi neapmierina kāda konkrēta ārsta attieksme, darbs utt. Tad raksti iesniegumu Veselības inspekcijā! 

Nu par to zobu noteikti biju sarūgtināta un joprojām esmu. Tikai tagad jau ir pagājis ilgs laiks un tagad kkur vērsties būti par vēlu. Skaidrs, ka ārste kko izdarīja nepareizi un varbūt tur vairs nevarēja normāli sataisīt. Tad es neaizdomājos par to, biju vēl "bērns", tik smalki arī nezināju kā rīkoties, ka kkur jāvēršas, tagad noteikti būtu rīkojusies savādāk. :)

Pašlaik vienkārši man šis jautājums liekas netaisnīgs. :D :) Esmu dusmīga. :) Nesaprotami un negodīgi man tas šķiet. Tāpēc domāju kāda tad citiem pieredze, vai tiešām tā arī visi darīsim, ka maksāsim papildus, lai justo drošāk, ka būs labi? Vai tas ir normāli?! 

Es vienk domāju, ka ja cilvēks vēlas, jā var pateikt papildus paldies pēc tam, kad tiek izrakst;its no slimnīcas. Māsiņai nopirkt konfektes vai kā savādāk... , bet tā, kad jāmaksā par to, lai pie tevis pienāktu... nu skumji.

 


labriit! taa bija,ir un buus! arii zinu vairaakus gadiijumus no radinieku,pazinju loka,kad vajag opereet un iemaksaa aploksniiti,lai aatraak tiktu,citaadi jaagaida pusgadu,var arii nesagaidiit...netaisniiba,neatbalstu,bet tas jau tik taalu iegaajies,ka nedomaaju,ka kaadreiz beigsies taa uzpirkshanas probleema.


> zaiza

labriit! taa bija,ir un buus! arii zinu vairaakus gadiijumus no radinieku,pazinju loka,kad vajag opereet un iemaksaa aploksniiti,lai aatraak tiktu,citaadi jaagaida pusgadu,var arii nesagaidiit...netaisniiba,neatbalstu,bet tas jau tik taalu iegaajies,ka nedomaaju,ka kaadreiz beigsies taa uzpirkshanas probleema.

:( Kretīniski. Kādu paņem pa priekšu, jo samaksāja (bet tas arī maksā, jo baigās, ka nesagaidīs), savukārt, kam rinda jau pienākusi vēl gaida, jo kādu paņēma pirms rindas dēļ naudas. Un ja tā kāda stāvoklis pēķšņi pasliktinās,.... diez kā viņi naktī guļ to visu apzinoties. 

Nu sanāk tā, ka paši cilvēki ir izblēduši...

Tāpat kā bija zi;nas no sievietes, ka atvedusi vīru sliktā stāvoklī uz slimnīcu, viņu neņēmuši pretī,jo neesot vietas... Viņš pat uz mašīnu nevarot aiziet, divatā bija tā teikt vilkuši... un pa ceļam vēl sliktāk palicis. Atgriezās ar lūgumu vai tiešām nevar kkā palīdzēt... Nav vietas. ;D Nu smieklīgi... nu tad piezvaniet kvai kkādai tuvākajai slimnīcai, varbūt ar ātrās palīdzības brigādi var pārvest uz citu slimnīcu, tomēr pa ceļam mediķi ir klāt un kkā drošāka sajūta. Ja būtu pāris simtus spieduši kabatā, varbūt tad kādu citu būtu pēkšņi izmetuši un atbrīvojuši vietu. :D :D


ja godīgi, domas ir divejādas par tām visām aploksnēm...
pašai pirms pāris gadiem nomira vecmamma gangrēnas dēļ, neizturēja pēc operācijas..
neizplūdīšu stāstā, kas un kā noritēja, kad situācija bija smaga, taču tēvam tolaik tas bija ļoti emocionāls notikums dzīvē un viņš, kārtojot visas šīs lietas slimnīcā, bieži skandalēja tieši šo aplokšņu dēļ... izņemot gangrēnu vecmammai jau no jaunības bija problēmas arī ar sirdi, kas radās ne sevišķi kvalitatīvas sirds operācijas dēļ, kā rezultātā radās infekcija. Nezinu, kā tajos laikos īsti bija ar aploksnēm, bet domāju, ka tas varēja nospēlēt arī zināmu lomu, tā kā vecmamma nebija no baigi turīgās ģimenes.
Taču šā vai tā šajā gadījumā un ņemot vērā zolīdo vecmammas vecumu, jau vairs nezinu, vai tās aploksnes būtu ko devušas, ja jau cilvēks bija uz miršanu.
Visvairāk nokaitināja un liekas negodīgi tā visa medicīnisko iestāžu attieksme pirms viss kļuva nopietni.
Vecmamma jau labu laiku bija griezusies pie ārstiem, ka uz kājas ir uzradusies rēta, kas nedzīst un sāp. Medmāsiņas izturējās vienaldzīgi, ārsti bija cipa aizņemti vai atvaļinājumā, uzzieķēja kkādu ziedi un tik teci nu mājās, nekur nevajag rakstīties, nekādas analīzes nevajag veikt, parasta rēta, pāries. Vairākkārtīgi piedāvāju aiziet kopā, taču viņa atteicās. Un tā nu tas aizgāja pārāk tālu, un visvairāk lika sacepties tas, ka ārsti prasīja: kur jūs bijāt agrāk?
Savukārt par vectēvu stāsts ir šāds:
Visu mūžu jau no mazotnes viņš smēķēja. Ne ar ko nopietnu neslimoja, zelta rokas bija cilvēkam. Uzzināja, ka viņam ir plaušu vēzis (smēķēšanas dēļ), bet vēl tādā ārstejāmā stadijā, atteicās no ārstēšanas, preparātiem un, nevienam neko nepateicis, nodzīvoja vēl gandrīz gadu... Tad, kad pēkšņi palika slikti un nācās doties uz slimnīcu, tad viss nāca gaismā, tā kā vēzis jau bija konstatēts iepriekš, taču jau bija pa vēlu, vēzis jau bija progresējis līdz iepriekšpēdējai stadijai. Ģimene šokā un neizpratnē protams, nav jau tā, ka nebūtu palīdzējuši, taču tā bija cilvēka paša izvēle...
Savukārt paziņām māte sirga ar kādu kaiti, līdz tā saasinājās un bija nepieciešama operācija. Operācija būtu ilgi jāgaida, stāvoklis slikts, ka nesagaidītu, vajadzētu rīkoties nekavējoties, un te nāca talkā aploksne. Vel kādus gadus cilvēks dzīvos.
Tomēr jāteic, ka ārsts nav Dievs, ja cilvēkam ir lemts mirt, tad tā arī būs... Aploksnes tikai ļauj kkādām lietām notikt ātrāk, bet nekādā gadījumā izārstēt. Turklāt, ja ārstam attieksme ir balstīta tikai uz aploksnēm vai augstāku samaksu par pakalpojumu, nekā norādīts cenrādī, lai tam spētu pievērsties ''nopietnāk" un "kvalitatīvāk", nu tad sorry, ir vērts pameklēt citus ārstus!


Es, ja saskaros ar šādu ārstu attieksmi - ļoti konkrēti atgādinu ne nu gluži par Hipokrāta zvērestu, bet par tiešajiem pienākumiem, kas ir jāveic bez jebkādas papildus samaksas. Pareizais tonis un vārdi, ja mediķim ir kaut kripata sirdsapziņas - nostrādā!

Daži "eksemplāri" ar to vienaldzību, es domāju pat nemēģina sev kaut ko kabatā dabūt! Tā izpaužas viņu attieksme pret rutinēto ikdienu - viņiem tas viss ir tik ļoti pierasts, ka vairs "nekrata"...


> Pandiņa

Es, ja saskaros ar šādu ārstu attieksmi - ļoti konkrēti atgādinu ne nu gluži par Hipokrāta zvērestu, bet par tiešajiem pienākumiem, kas ir jāveic bez jebkādas papildus samaksas. Pareizais tonis un vārdi, ja mediķim ir kaut kripata sirdsapziņas - nostrādā!

Daži "eksemplāri" ar to vienaldzību, es domāju pat nemēģina sev kaut ko kabatā dabūt! Tā izpaužas viņu attieksme pret rutinēto ikdienu - viņiem tas viss ir tik ļoti pierasts, ka vairs "nekrata"...

Pēdējaa rindkopa - patiesi vaardi... diemžēl...


Man laikam ir paveicies,lai arī esmu dzirdējusi neskaitāmus stāstus par aploksnēm utt., man vienmēr ir bijuši labi ārsti, kuriem neko nēsmu maksājusi. Protams, katram cilvēkam, nerunājot jau nemaz par ārstiem ir savi tarakāni galvā, ja runājam par attieksmi. Bet klaja nolaidība,kad sačakarē dēļ tā otram veselību būtu jāsoda. Tieši tādēļ ir attiecīgās instances ja visi klusēs un dos naudu vai nedos un tādēļ cietīs tas tā arī turpināsies. Man tiesa gan 1x bija operācija neliela, ko veicu Rīgā,samaksāju pa tiem laikiem diezgan lielu naudu. Izoperēja pavirši un ne līdz galam, pēc laika bija jāveic atkal jo jēgas nebija. Otreiz gāju pie ķirurga tepat savā pilsētā, kur samaksāju tikai pacienta iemaksu, kaut kādas kapeikas un kā par brīnumu viss bija ok un ir vēl tagad. Tā kā ne vienmēr visu izšķir nauda. Ir arī ārsti kuriem tas ir aicinājums palīdzēt. Manai mātei taisīja operāciju Jēkabpils slimnīcā, viņa nemaksāja uz rokas un attieksme bija kā pret suni tieši no māsiņu un apkalpojošā personāla puses, par ārstiem neko nevaru teikt. Kad man dzima meita Rīgas Dz. namā visi ārsti un māsiņas bija super kaut arī šajā gadījumā nemaksāju neko. Var teikt izglāba manu bērnu no reanimācijas, jo izlikās uz 100% 12h un bez papildu maksas. Kaut arī biju dzirdējusi tādus šausmu stāstus par šo iestādi, gāju uz turieni ar drebošām kājām. Bet biju patīkami pārsteigta ka viss ir savādāk. Tā kā ir arī labi ārsti Jums vienkārši nepaveicās un tieši tādus ārstus arī būtu jāsoda, jo viņi grauj visu priekšstatu par kvalitatīvu medicīnisko aprūpi un met ēnu uz labiem ārstiem.


Tieši šī iemesla dēļ es pati nevēlos strādāt veselības aprūpē, precīzāk- slimnīcā, jo esmu gan redzējusi gan arī dzirdējusi n-tos gadījumus un man ir kauns par to, kā šāda rīcība ,,ceļ māsas prestižu''

Nesen gadījums bija, kad ar vēzi slimas sievietes tuvinieki vienai no vecākām māsam iegrūda kabatā 150 eur, palūdzot apčubināt biežāk slimo māti. Rezultāts- nulle. Viņa laimīga par to naudu nopirka gan jau kaut ko sev, aizmirstot par pacienti. Un diemžēl šādi gadījumi nav reti, un manuprāt tiek aizmirsts gan hipokrāta zvērests gan godprātība, kā arī māsu-teorētiķu teorijas. Kauns par kolēģiem! 


> zanjabella

ja godīgi, domas ir divejādas par tām visām aploksnēm...
pašai pirms pāris gadiem nomira vecmamma gangrēnas dēļ, neizturēja pēc operācijas..
neizplūdīšu stāstā, kas un kā noritēja, kad situācija bija smaga, taču tēvam tolaik tas bija ļoti emocionāls notikums dzīvē un viņš, kārtojot visas šīs lietas slimnīcā, bieži skandalēja tieši šo aplokšņu dēļ... izņemot gangrēnu vecmammai jau no jaunības bija problēmas arī ar sirdi, kas radās ne sevišķi kvalitatīvas sirds operācijas dēļ, kā rezultātā radās infekcija. Nezinu, kā tajos laikos īsti bija ar aploksnēm, bet domāju, ka tas varēja nospēlēt arī zināmu lomu, tā kā vecmamma nebija no baigi turīgās ģimenes.
Taču šā vai tā šajā gadījumā un ņemot vērā zolīdo vecmammas vecumu, jau vairs nezinu, vai tās aploksnes būtu ko devušas, ja jau cilvēks bija uz miršanu.
Visvairāk nokaitināja un liekas negodīgi tā visa medicīnisko iestāžu attieksme pirms viss kļuva nopietni.
Vecmamma jau labu laiku bija griezusies pie ārstiem, ka uz kājas ir uzradusies rēta, kas nedzīst un sāp. Medmāsiņas izturējās vienaldzīgi, ārsti bija cipa aizņemti vai atvaļinājumā, uzzieķēja kkādu ziedi un tik teci nu mājās, nekur nevajag rakstīties, nekādas analīzes nevajag veikt, parasta rēta, pāries. Vairākkārtīgi piedāvāju aiziet kopā, taču viņa atteicās. Un tā nu tas aizgāja pārāk tālu, un visvairāk lika sacepties tas, ka ārsti prasīja: kur jūs bijāt agrāk?
Savukārt par vectēvu stāsts ir šāds:
Visu mūžu jau no mazotnes viņš smēķēja. Ne ar ko nopietnu neslimoja, zelta rokas bija cilvēkam. Uzzināja, ka viņam ir plaušu vēzis (smēķēšanas dēļ), bet vēl tādā ārstejāmā stadijā, atteicās no ārstēšanas, preparātiem un, nevienam neko nepateicis, nodzīvoja vēl gandrīz gadu... Tad, kad pēkšņi palika slikti un nācās doties uz slimnīcu, tad viss nāca gaismā, tā kā vēzis jau bija konstatēts iepriekš, taču jau bija pa vēlu, vēzis jau bija progresējis līdz iepriekšpēdējai stadijai. Ģimene šokā un neizpratnē protams, nav jau tā, ka nebūtu palīdzējuši, taču tā bija cilvēka paša izvēle...
Savukārt paziņām māte sirga ar kādu kaiti, līdz tā saasinājās un bija nepieciešama operācija. Operācija būtu ilgi jāgaida, stāvoklis slikts, ka nesagaidītu, vajadzētu rīkoties nekavējoties, un te nāca talkā aploksne. Vel kādus gadus cilvēks dzīvos.
Tomēr jāteic, ka ārsts nav Dievs, ja cilvēkam ir lemts mirt, tad tā arī būs... Aploksnes tikai ļauj kkādām lietām notikt ātrāk, bet nekādā gadījumā izārstēt. Turklāt, ja ārstam attieksme ir balstīta tikai uz aploksnēm vai augstāku samaksu par pakalpojumu, nekā norādīts cenrādī, lai tam spētu pievērsties ''nopietnāk" un "kvalitatīvāk", nu tad sorry, ir vērts pameklēt citus ārstus!

tieši tā! Galvenais ir attieksme, vai dara , kas jādara pēc labākās sirdsapziņas, ir vai nav aploksne. 

Kāpēc tad vispār cilvēkiem ienāk tāda doma, ka man jāsamaksā papildus nauda, tad būs labāk? Tam tātad ir pamats un jo vairāk dod, jo sliktāka tā situācija paliek. Mazāk dara par savu algu. 

Man vecmammai arī izrādās bija audzējs, kas netika konstatēts. Iespējams ārsts nebija pietiekoši kompetents... , jo nekur nesūtīja pārbaudīties. Viņa dzēra pretsāpju zāles piem ibumetīnu. :D Līdz jau bija tiešām novārgusi. Un vienā dienā es jutu, ka nav labi. Izsaucām ātros, aizveda, pateica, ka audzējs, gribēja vēl taisīt operāciju, bet tā arī neuztaisīja un vecmamma nomira... 

1 - 10 no 31