Kad aizdodu naudu, tad negaidu atpakaļ, jo zinu kā tas ir un ka atpakaļ vidrīzāk neatnāks. Ja atnāk, tad man cieņa un uzticība šim cilvēkam pieaug, jo pārsvarā visi meklē atmazkas vai izvairās. Ar naudu vajag apieties vieglāk un nevajag uz to tā ieciklēties. Pēc tā var novērtēt tā cilvēka godaprātu un saprast vai viņš tevi uztver nopietni.

Labi ja paziñas.Es masai biju aizdevusi 200€,kad bija laiks atdot,tad gan mani nolamaja un nosauca par ma...ku,un visos socialajos tiklos izplatija tadas baumas ka mati celas augsa!

> zaneta

Labi ja paziñas.Es masai biju aizdevusi 200€,kad bija laiks atdot,tad gan mani nolamaja un nosauca par ma...ku,un visos socialajos tiklos izplatija tadas baumas ka mati celas augsa!

Skumji, ka tāda māsa, bet vecākus, māsas un brāļus neizvēlas..:(.. jāmācās ar to sadzīvot.

Es, ja aizdodu, tad atpakaļ neprasu, ja cilvēks pats atcerās,atdod tad paņemu( un novērtēju cilvēka pašcieņu), ja nē...nu..tad nē..

Ar naudiņas aizdošanu un atdošanu ir tā, ka aizņemas svešu naudu, bet jāatdod ir savējā. Un tā arī sākās konflikti un naids.

ar paziistamiem nav iisti dariishanu shai jomaa,bet reiz aizdevu vienai meitenei aarzemees-latvietei naudu,bijaam vienaa pilseetaa,soliijaas un dievojaas,ka atdos,jau gadi 6 rinkjii,protams,neko neatdeva.

Es pie tādiem atnāku, apsēžos blakus pie datora (vai ņemu savu) un saku - ņem ātro kredītu un man tūlīt pat pārskaiti. Man, paldies dievam, ir svešie pārsvarā, bet ja zināma ir dzīves vieta, neredzu problēmu. Protams, ne vienmēr sanāk, jo profesionāliem parādniekiem neaizdod arī tie. Ja summa nopietnāka, lieku parakstīt vekseli un tad jau tiesa un tiesu izpildītājs to visu risina. No vienas pat tie neko nedabūja pagaidām, bet ir jauna, gan jau sāks strādāt vai kaut ko nopirks.

Ja pat summa nav liela, neiesaku tādiem kadriem ļauties. Kaut speciālo programmu ielādē, kura sūtīs SMS jebkurā nakts un dienas laikā, vai pašai atgādināt cik vien bieži iespējams. Tāpat jau attiecību nekādu, nav ko zaudēt.

Vēl paradoksu zinu - ja aizņēmusies bāba, parasti vīrs viņai neko nezina un gādās kārtīgāks. Uzzinot to no mana vīra, uzreiz norēķinās, bet savai telei sataisa riktīgo galvas mazgāšanu.

Paldies dieviņam, man nekad nav bijusi vajadzība aizņemties .. un es, zinot sevi, pat nezinu .. man būtu neērti jautāt, ja jautātu, tad tikai ģimenei, nevis draugiem vai vēl trakāk - paziņām .. bet nu ja tā gadītos, es pie pirmās iespējas atdotu, nevis neliktos ne zinis .. kā vispār tā var dzīvot? Dažkārt ir bijis tā, ka gribas ar kādu draudzeni aiziet kaut kur pasēdēt, bet pasaka, ka īsti nav par ko un vai varu aizdot, bet nu es ar tādām lietām neniekojos, jo tās summas nav tik lielas, ja pati ierosinu - nav problēmu arī uzsaukt kādu kafijas tasi un kūkas gabalu, jo nav žēl un zinu, ka kādu citu reizi to atlīdzinās, kas ir ļoti patīkami :) Ģimenei gan neatteiktu arī lielākas summas, ja tāda vajadzība rastos :) 

> fon Raabe

> zaneta

Labi ja paziñas.Es masai biju aizdevusi 200€,kad bija laiks atdot,tad gan mani nolamaja un nosauca par ma...ku,un visos socialajos tiklos izplatija tadas baumas ka mati celas augsa!

Skumji, ka tāda māsa, bet vecākus, māsas un brāļus neizvēlas..:(.. jāmācās ar to sadzīvot.

Es, ja aizdodu, tad atpakaļ neprasu, ja cilvēks pats atcerās,atdod tad paņemu( un novērtēju cilvēka pašcieņu), ja nē...nu..tad nē..

:) Noteikti - daudzi šādi var izmantot situāciju - a viņa jau atpakaļ neprasa. :D :)  

Persephon - jā, parasti jau  draugiem - tā ir normāla situācija, ka viens otram šad tad kko uzsauc un īsti neskaita. :) Tas tā forši.  Man pārītis "paziņu" ir gadījies, kas gaida tikai no manis , bet pretī neko nekad...  Pat elementāri - ieies veikalā nopirks saldējumu un pat nepiedāvās, vai arī vēlos...  (nu saldējumu varbūt divatā vienu neēdīs), bet ir arī piem. šokolādes konfektes - tas taču tik elementāri otru arī pacienāt. :D 

Tad nu skaidrs, ka vienīgais devējs esi tu. 

Ja aizdodu naudu radiniekam vai draugam,tad tikai tik,cik nebūtu žēl viņam uzdāvināt! un viss.Atdod-forši, neatdod- radiniekam atpakaļ neprasītu (man nav tādi radinieki,kas nebūtu man dāvanas pirkuši vai kā citādāk vnk palīdzējuši, iepriecinājuši, kko izmaksājuši utml, viņiem nebūtu žēl arī uzdāvināt to naudu). Tālākiem pazīstamiem neaizdodu, kolēģa vietā esmu kopējā dāvanā citam ielikusi 2euro, ko atpakaļ nesaņēmu, bet es arī neprasīju (no 2e jau galīgi bez naudas nepaliku).

Bet vispār situācija ir ļoti skumja!žēl,ka tāda briesmīga krāpšanas visu laiku notiek-tiešām katru dienu,kāds raksta. Apkrāpj radus, draugus, svešus cilvēkus, prasa ziedot, izdomā sazin kādu bēdu stāstu un cilvēks pēc tam pats vainīgs,ka atdevis kko.Briesmīgi..