Takš arī veikalā jums neviens neko neies atlikt, ja vien nepierunāsiet max uz dieniņu, iemaksājot kaut ko. Nekā personīgā, tikai bizness.

Šeit var skandināt līdz balss pazušanai, ka mēs te pārsvarā atrodamies ne jau peļņas gūšanas nolūkos, bet tomēr otrā puse nav mums ne māsa, ne draudzene, bet gan darījuma partneris. Līdz ar to nosacījumi tie paši: nav naudas - nav baudas. Pat pilnīgi apmaksāto koppasūtījumos pasūtīto glabāju mēnesi, atgādinot katru nedēļu, tad atrodu citu pielietojumu, jo mana māja nav bezmaksas noliktava, ko nu runāt par to, kas pat par kapeiku nav apmaksāts. Nekādu rezervju, gaidīšanu un pierunāšanas, visi pieauguši cilvēki, apvainoties par saimnieka rīcību ar viņam piederošo mantu - tas vispār ir ārpus visādas kritikas, lai iet tik ieskrieties.