Sveiktas, meitenes. Izveidoju šo diskusiju tikai tādēļ, lai atvainotos visam, kuras šeit aizvainojumu un par savam rupjibam. Tam, kuras cietušas no manam psihozēm un, iespējams, to njemushas pie sirds. ES tiesham ljoti nozheloju un ludzu piedoshanu. Ka ari par nekulturāli un briesmīgo jzvedibu. Man ir kauns to visu tagad lasīt. It ka tā nebūtu ES bet kads briesmonis manii. Man rauciens nāk to apzinoties.
http://www.atverskapi.lv//lv/forums/temas/komentari.html?ft=17838 kā piemēram,te.
Jaa, jums taisniba, esmu kādreizējā "elza", un taisnība ari tajā, ka emu slima. Tas jau ir redzams jebkuram, mās lasījis manis tekstus. Tvaicene esmu bijusi, bet Šobrī ārstējoša strenchos. Nu jau jūtos drusku labāk un esmu nakusi pie sevis, bet joprojām ir loti slikti. Diemžēl to nevar izārstēt, tikai aparstet ar zālēm un mīlestību. Tas nav vienīgās manas problēmas, un ja kādai tas interese, ES tāda kļuvu bērnībā dēļ visa tā ko pārcietu. Bet neesmu vienīgā kurai dzīvē ir loti grūti.
ES negribu šeit veidos bazāru vai apspriedi, vai lai kāds mani zaļo, tikai atvainoties un sapratni-vnk nennemiet pie sirds.
Patiesībā ES tāda neesmu. Kad esmu pati, tad jūs mani nepazitu. ES biju jauka, mīļa, atsaucība un draudzīga, līdzjūtība, aktīva un loti dzīvespriecīga. Sobrid vienkārši ir tāds grūts brīdis. Laujiet man aparsteteis un ceru, ka kādreiz atkal būšu tā pati jauka meitene, kura mīlēja visu pasauli.
Lai jums jauka diena un vienmēr pozitīvas emocijas.
> durstīgā :)
08.12.2014 17:27