maminjam kuram berniem ir loti maza vecuma starpiba - Форум дискуссий - Atverskapi.lv

maminjam kuram berniem ir loti maza vecuma starpiba

Sveikas. Interesee tas,kas Jums deva speku pienjemt lemumu par otra mazulisa ienaksanu gimene ...kads bij viriesa viedoklis par to,ka tik atri piesakas otrs mazulis....vai sakuma likas ka bus gruti? Veletos dzirdet sadu maminju viedokli...:)

9 Ответы


Sveika! Man pirmai meitai bija 8 mēneši, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī. Tas man bija negaidīts pārsteigums un izmisums reizē, jo nebijām domājuši, ka vispār gribētu otru bērnu. It kā izsargājāmies, bet ... :)Doma par abortu man bija kategoriski izslēgta. Vīrs to uzņēma mierīgi (tā vismaz izskatījās) Protams izskanēja jau arī versijas no viņa... vai varēsim atļauties izaudzināt utt, bet, ļoti respektēja manu viedokli. 

Tagad man ir divas meitas ar mazu vecuma starpību, un nevaru nemaz iedomāties kā ir audzināt vienu bērnu :)


Sveika!Man arī ir divi puikas ar mazu gadu starpību,nu protams ,ka ir grūti vēl jo vairāk tāpēc, ka puikas.Bet piekrītu arī tam, ka nevaru savu dzīvi iedomāties bez otra bērna,jo lai kādas būtu grūtības tas ir to vērts.Mums šis lēmums bija apzināts un protams nākās par daudz ko vairāk iespringt,bet tas nav nekas neiespējams.Un man liekas,ka vienam bērnam ir diezgan neinteresanti un nav vajadzības domāt par citiem,tāpēc tiem kas aug vieni ir vairāk egoistiskas iezīmes nekā tiem kas aug ar brāļiem un māsām,tāpēc vien ir vērts padomāt par otru bērnu.(mans novērojums)Un protams vairāk cilvēku ģimenē lielāka jautrība:)Ja apstākļi atļauj uz priekšu,es par kuplām ģimenēm!


Salīdzinājumā ar citām mammām neredzu sevišķas grūtības, kas tieši saistītas ar gadu starpību (mums pat gads tai starpībā nemaz nav). Problēmas tādas pašas es redzu arī tiem, kuriem bērniem 3-4-5 gadu starpība utt. Bija grūti tīri fiziski kādu brīdi, jo vecākais vēl nestaigāja, taču liels vēders vairs neļāva it nemaz viņu ņemt uz rokām, aiznest ātri kur vajag, arī visu laiku gribējās gulēt pa dienu, bet tas nabadziņš ik pa reizei sēdēja viens pats manēžā vai gultiņā... Un pēc jaunākā piedzimšanas tas pats - man bija ķeizars, viss sāp, bet līdz ratiem jāvelk abus uz rokām, tad jāsēdina vienu, otru mēģinot noturēt, da vēl pa sniegiem un kupēnām vest. Toties tagad ir vieglāk - man divi palīgi aug, kas saprotas no pusvārda. Protams, ir kautiņi, skaudība par brāļa dāvanām utt., bet tur atkal gadu starpībai lielas nozīmes nav.

Bet par viedokli - kāds vēl var būt tēvam viedoklis par savu miesīgo bērnu? Pats it ka jau arī tā bērna taisīšanā piedalījās, ne jau no svētā gara viņam pēkšņi pārsteigums radies. Es pati patlaban uzskatu to par plusu - jo ja bērns būtu 100% plānots, diez vai mēs paši tik ātri sataisītos uz otro, ilgi domātu. Un vecāku pabalsta ziņā man sanāca izdevīgi, jo nāca krīze, kolēģiem stipri samazināja algas, bet man jau pabalsts saglabājas tai pašā apmērā un riktīgi no darba 2 gadus arī atpūtusies, 1 gads bija stipri par maz.


Sveika,arī man ir divi bērni,arī liekas maza vecuma starpiba(2,2 gadi)...piedzemdeju meitu,un kad jau bija viņai nedaudz pāri gadinam,uzzināju ka gaidu otru...Ja godīgi es biju pret otru bērnu,vīrs gribēja,ginekologs deva laiku lai kārtīgi izdomāju,jo arī daktere bija pret abortiem...biju apmulsusi,nezināju ko darīt jo lēmumu pieņemt bija grūti,un laikam svarīgākie vārdi bija no vecākās māsas kura ieteica ka tas ir forši abi bērni izaugs kopā,tad aizdomājos ka liela starpība starp bērniem nav laba(man ir vecākais brālis 22 gadus vecāks par mani)...Tad nu aizgāju pie sava ginekologa un pateicu savu lēmumu ka bērniņu paturēšu...atbalstu saņēmu no visiem,un tā bija jauka sajūta.Cerībā domāju ka otru gribu dēlu,un tā arī bija.Kad piedzemdeju puisīti,meitiņa bija ļoti greizsirdīga,bet beigās pieņēma brālīti,un tagad viens par otru rūpējas,abi kopā aug,spēlējas,un no malas paskatoties esmu priecīga...tik nesaprotu ka varēju pieļaut domu nepaturēt otru bērniņu,jo tagad nevaru iedomāties dzīvi bez otra bērna....Noteikti Tev Sanita,iesaku otru berninu,tas ir jauki,un bērni kopā augot ar mazu vecuma starpību ir tuvāki nekā ka starpība ir liela..Veiksmi! ;-)


Runājot par greizsirdību, mazai starpībai atkal ir pluss, jo mans vecākais nemaz sevi neatcerās bez brāļa. Kad brāli atnesa uz mājām, viņš vēl īsti nesaprata neko, bet kad nāca saprašana, tad atmiņā brālis vienmēr ir bijis, tāpēc nekad nebija jautājumu, kāpēc ir brālis, kam tas bija vajadzīgs, atgriezīsim viņu atpakaļ... Bet māsiņu jau abi mīl bez gala un konkurē par viņas uzmanību. Kad atnācu zr meitiņu pie fizioterapeitu, jo viņa kaut kā ilgi negribēja rāpot, daktere uzreiz pajautāja, vai ir brāļi un māsas, un pasmējās tik: viss viņai kārtībā, viņai vienkārši nav nepieciešams kaut kur rāpot, jo viņai visu dienu cirks acu priekšā.


Man ar brāli ir 2 gadu starpība. Atceros, ka bērnība bija liela greizsirdība - strīdējāmies kāvāmies utt, bija saūta, ka brāli vairāk mīļo (kaut mīlestība abiem vienmēr tika vienādi). Taču tagad, kad abi esam pieauguši, ir tā, ka esam viens otram uzticības persona, kas, manuprāt, diez vai būtu tā bijis, ja mums būtu, piemēram, 10 gadu starpība. Man ar māsu ir 9 gadu vecuma starpība un ir sajūta, ka esam gluži kā atšķirīgas paaudzes un bieži viena otru nesaprotam.


Исправлено 15.01.2015 09:35

Man pirmajam un otrajam nepilns gads starpība! Viegli nebija,bet tagad super !Jau lieli 11 un 10 gadi! Nākamajiem jau otrajam un trešajam 2,5 gadu starpiba un trešajam ar ceturto 2,5 gadu starpiba!

Abiem vecākajiem intereses kopīgas,Mākslas skola,Džudo,tautiskas dejas abi kopa visur piedalās!


Man lielajiem bērniem 2 gadi starpā. Grūti bija pirmajā gadā, jo 2gadīgā meita prasīja visu to pašu uzmanību, ko saņēma bēbis brālis. Toties, kad mazākais jau bija pietiekami liels lai spēlētos, kļuva ļoti viegli abus pieskatīt, jo abiem vienmēr bija ko darīt kopā.


Исправлено 15.01.2015 11:14

Kad uzinaju ka esmu stavokli otro reizi meitai bija 6 menesi.Vispirms bijam soka jo tik driz neplanojam otro berninu jo man bija tika biskin pari 18gadi ,bet par abortu pat nedomajam. tagad man ir 27 gadi un ir tris meitas un dels 9,5 gadi ,8gadi ,3gadi ,1gadi ,tiku gala pati jo vecmaminas un vectevus mums diemzel nau bet tiku gala,un esam laimigi par lielu gimeniУлыбаюсь

1 - 9 с 9